-
1 vienā laidā
сущ.1) общ. (runāt, kliegt) без умолку (говорить, кричать)2) разг. без умолку (говорить, кричать), (runāt, kliegt) не переставая -
2 vienā laidā
бесперечь; всплошную -
3 laidā
apst.vienā laidā - сплошьподрядLKLv59 -
4 laidā
: vienā l. сплошь, подряд -
5 vien
partik. только;drīz vien - очень скороdroši vien - наверноевероятно, надо полагатьLKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. tik; tikaiviena alga - 1) alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena maksa; viena manta; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviens 2) mazsvarīgi; nav svarīgi; vienalgavienā dienā notiekošs īp.v. - diennakts-vienā elpas vilcienā apst.v. - aizgūtnēm; ar skubu; ar vēja spārniem; ar vienu rāvienu; aši; ātri; bultas ātrumā; fiksi; kā apsvilis; kā bulta; ka kājas pie zemes nemetas; kā lode; kā plēsts; kā sadedzis; kā sviests; kā trenkts; kā vējš; kā zibens; klupšus krišus; knaši; ko kājas nes; ko nagi nes; krizdams klupdams; kūleņu kūleņiem; mērkaķa ātrumā; mudīgi; mundri; nadzīgi; naigi; naski; plesku pleskumis; plēsu plēsumis; ripu ripām; septiņjūdžu zābakiem; skubīgi; steidzīgi; steigšus; strauji; trieciena tempā; veicīgi; vēja ātrumā; viens divi; zibenīgi; zibens ātrumā; žiglivienā gabalā - 1) augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitējoties; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā laidā; visu laiku 2) bez mitas; bez mitēšanās; bez pārstājas; bez rimas; bez rimtas; nepārtraukti; no vienas vietas; vienā laidā; vienlaidus 3) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuvienā gadā augstskolā iestājušies studenti darb.v. - kurssviena gājuma - vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā laidā apst.v. - 1) augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitējoties; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā gabalā; visu laiku 2) bez mitas; bez mitēšanās; bez pārstājas; bez rimas; bez rimtas; nepārtraukti; no vienas vietas; vienā gabalā; vienlaidus 3) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuviena laika- īp.v. - viena laikmeta-; viena vecuma-viena laikmeta- - viena laika-; viena vecuma-vienā maisā bāžami apst.v. - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienādi; vienu plauku; vienu slotu pērtiviena maksa - alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena alga; viena manta; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviensviena manta - alga viena; bijis nebijis; ne silts, ne auksts; viena alga; viena maksa; vienalga; viens daudzums; viens pīpis; viss viens; visvienalgs; visviensvienā metā - viena gājuma; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā mierā - 1) mierīgi; nekavēti; netraucētiapst.v. - 2) dieva mierā; klusi; lēni; lēnīgi; mierīgi; rāmi; rimtiviena no trim pirmajām vietām īp.v. - nomierinošs; otrā vietavienā ņēmienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā paņēmienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā rāvienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā redzējienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā stiepienā; vienā vilcienā; viens divivienā stiepienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā vilcienā; viens diviviena vecuma - viena gājuma; vienā metā; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuviena vecuma- īp.v. - viena laika-; viena laikmeta-vienā vecumā - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienos gados; vienu laiku; vienu metu; vienu viežuvienā vilcienā - ar joni; ar reizi; ar vienu ņēmienu; momentā; uz plēsienu; uz rāviena; uz vietas; uzreiz; vienā ņēmienā; vienā paņēmienā; vienā rāvienā; vienā redzējienā; vienā stiepienā; viens divivienu dziesmu dziedāt darb.v. - atrast kopīgu valodu; sadziedāties; saprasties; saskaņotiesvienu laiku - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu metu; vienu viežuvienu metu - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu viežuvienu mirkli apst.v. - uz brīdivienu otru reizi - alpām; aplaikiem; brīžam; brīžiem; citreiz; dažbrīd; daždien; dažreiz; dažu labu reizi; dažu reizi; dažubrīd; dažudien; dažureiz; jaudām; joņiem; kādreiz; lāgiem; lāgu lāgiem; laikiem; laiku laikiem; laiku pa laikam; lomiem; pa laikiem; pa retam; reizēm; reizi pa reizei; reizreizēm; reizu reizumis; reizumis; reižu reizēm; šad tadvienu plauku apst.v. - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienā maisā bāžami; vienādi; vienu slotu pērtivienu slotu pērti - kā izspļauti; pār vienu kārti metami; vienā maisā bāžami; vienādi; vienu plaukuvienu viežu - viena gājuma; vienā metā; viena vecuma; vienā vecumā; vienos gados; vienu laiku; vienu metu2. tikai; vienīgiT09 -
6 laiks
lietv.1. время; пора;2. срокLKLv59▪ Terminiru длительность stikl.lv ilgumsRTU93▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru вpемя IEk, Finru времяMašB, DzEzru времяMašB, BūVPlv laikapstākļiru погодаDzEz, MašBru времяDzEzru времяDzEz, MašBru времяIzgl, Ped, PedStrru времяIzgl, Ped, PedStrru срокMežRru времяMašB, BūVPru сpок IIEl, IT, Komru времяDzEzru времяVidru времяVidru погодаĀdTekstru времяDzEz, Ķīmru времяMašBru времяMašB, BūVPlv ilgumsru длительностьDzEzru времяSocLie, CiRaru времяZinlv laikapstākļiru погодаUzņ, Ek, Dokru cpoкru вpeмяETB▪ SinonīmiI. lietv.1. ēra; laiki; laikmets; periodsar laiku - 1) ar gadiem; gadu gaitā; laika gaitāapst.v. - 2) pēc; pēc tam; pēcāk; pēcdienās; pēclaikā; sebāk; vēlākatvēršanas laiksbula laiks - vasaras tveicecensties iegūt laikugrūti laiki - nebaltas dienas; posta laiks; sastingums; stagnācijair pats pēdējais laiksīstā laikā apst.v. - īstā vietāja būs labs laikskalpošanas laiks lietv. - 1) mūžs 2) lietošanas laikskopš laika galalaiks celtieslaiku pa laikam - 1) alpām; aplaikiem; brīžam; brīžiem; citreiz; dažbrīd; daždien; dažreiz; dažu labu reizi; dažu reizi; dažubrīd; dažudien; dažureiz; jaudām; joņiem; kādreiz; lāgiem; lāgu lāgiem; laikiem; laiku laikiem; lomiem; pa laikiem; pa retam; reizēm; reizi pa reizei; reizreizēm; reizu reizumis; reizumis; reižu reizēm; šad tad; vienu otru reiziapst.v. - 2) šad un tadlapu laiks lietv. - dzeltu laiks; lapkritis; lapu biris; rudenslīdz noteiktam laikammācību laiks lietv. - 1) nodarbības 2) mācekļa laiks; skolas gadi; skolēna gadi; skolnieka gadiman ir maz laikamanā rīcībā ir daudz laikanepastāvīgs laiksnotriekt laikupatīkami pavadīt laikurādīt pareizu laikusaliktais laiks - perfektssekot laika garamsensenos laikos - senatnē; sendienās; senlaikos; senos laikos; sirmsenos laikos; vecos laikos; vecvecos laikos; viņos laikosslēgšanas laiksspietošanas laiks - oksta laikstā kā būtu laikstajā pašā laikātas ir tikai laika jautājumstieši laikāuzņemt skrējēja laikuvaislas laiks - auri; aurības; jaujas; lēpšas; pārošanās; raunas; riests; roja; rūja; skurbavirs mākoņiem mierīga laika zonāvisam savs laiksvisu laiku apst.v. - 1) augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitējoties; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā gabalā; vienā laidā 2) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu mūžuziedu laiks lietv. - 1) pavasara; pavasaris; ziedonis 2) plauksme 3) plaukums; uzplaukums 4) plaukums2. laika mets; mets3. atlaice; ievaļa; novaļa; pavaļa; vaļa; vaļas; vaļība4. brīdis; stunda5. dienas; gadi6. ilgums7. termiņšII. laikapstākļiT09 -
7 allaž
apst. всегда; постоянноLKLv59▪ Sinonīmiapst.v. aizgadgadā; aizvien; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuT09 -
8 arvien
apst. всегдаLKLv59▪ Sinonīmiapst.v. aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuT09 -
9 diena
lietv. деньLKLv59▪ Terminiru день celtn.Kai98▪ EuroTermBank terminiIzgl, Ped, PedStrru деньVidru деньDzEzlv diennaktsru суткиDzEzru деньMašB, BūVPru деньUzņ, Ek, Dokru дeньETB▪ Sinonīmilietv.1. gadsdarba diena - darba laiksdienai austot - ar gaismiņu; ar gaismu; ar sauli; austošā rītā; bez dienas; bez saules; gaiļos; gaiļu laikā; gaismai austot; gaismai svīstot; gaismiņā; mazā tumsiņā; pirms gaismas; pussausā; rīta agrumādienas vidus lietv. - 1) dienvidus; pusdiena; pusdienas laiks 2) pusdienlaiksgaiša dienaieraudzīt dienas gaismu darb.v. - 1) iznākt; nākt lejā; parādīties 2) atlēkt; atnākt; atrasties; atskriet; nākt pasaulē; piedzimt; piegadīties; uzrastiesik dienas - 1) diendienā; dienu no dienasapst.v. - 2) aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžu 3) katru dienuik pārdienasizejamā diena lietv. - brīvdiena; vaļas dienakalpu diena - deramdiena; līgstamā diena; līgumdienalaimīga dienaļauna diena lietv. - bēda; bēdu dienas; grūtas dienas; krusts; nebalta diena; nedienas; negadījums; nelaime; nestunda; posta diena; posts; sodība; sūrdienas; vārgsno šodienas pēc nedēļaspastarā diena lietv. - 1) pasaules gals; pastarais gars; pastardiena; pastari 2) pasaules gals; pastardienaslima diena lietv. - aizgaita; guļa; indeve; kaite; liga; neveselība; sērdzība; sērga; sirgums; slimaguļa; slimība; slimums; vaina; vājība; vājums; vārdzībasvētku diena - 1) svētki 2) svinamā dienasvinamā diena - svētku dienauz dienas beigām2. diennaktsT09 -
10 dienā
n. днём (Грам. инф.: нареч.; Окончания:)LKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. pa dienudienām un naktīm apst.v. - aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžudienās iet - darbiniekos iet; darbos iet; darbus klausīt; gaitas klausīt; gaitas pildīt; gaitot; iet kunga gaitās; klausīt; klaušās iet; klaušas pildīt; kungos iet; kungu stigas; liecībās iet; liecības pildīt; muižas gaitāsstrādāt dienas maiņā2. par vienu dienuT09 -
11 mūžam
apst. вечно, вовекиLKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. mūždien; mūžīgi; mūžīgi mūžam; uz laiku laikiem; uz mūžu mūžiem; uz visiem laikiem2. aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuT09 -
12 mūždien
apst. всегдаLKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. mūžam; mūžīgi; mūžīgi mūžam; uz laiku laikiem; uz mūžu mūžiem; uz visiem laikiem2. aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; vienmēr; visu laiku; visu mūžuT09 -
13 nemitējoties
I.1. непрерывно (Грам. инф.: нареч.; Окончания:)2. непрестанно (Грам. инф.: нареч.; Окончания:)LKLv59▪ Sinonīmiapst.v. augām dienām un naktīm; bez apstājas; bez mita; bez mitas; bez mitēšanās; bez mitiņa; bez pārstājas; bez rimas; bez rimšanas; neapstājoties; neatlaizdamies; nemitīgi; nepārtraukti; nerimstoši; nerimtīgi; nerimus; pastāvīgi; rīts vai vakars; vienā gabalā; vienā laidā; visu laikuT09 -
14 vienmēr
apst. всегдаLKLv59▪ Sinonīmiapst.v.1. aizgadgadā; aizvien; allaž; allažiņ; arvien; dienām un naktīm; diendienā; dienu mūžu; gads gadā; ik brīdi; ik dienas; ik uz soļa; ikreiz; katru reizi; mūžam; mūždien; mūžīgi; mūžigi mūžam; mūžīgi un trīs dienas; mūžu brīdi; mūžu dienu; mūžu mūžos; no laika gala; no sākta gala; no tumsas līdz tumsai; notaļ; pastāvīgi; rīts vai vakars; ticīgi un ticīgi; vienā gabalā; vienā laidā; vienādiņ; vienādvien; visu laiku; visu mūžune vienmērvienmēr gatavs pamācīt īp.v. - moralizējošs2. nemainīgi; pastāvīgiviņš vienmēr nokavēT09 -
15 abuojas
blogas turintis neigiamų ypatybiųabuojas (tarm. Man taip sugadino nuotaiką ir padarė tokį bejausmį, kad aš esu visam kam abuojas ir nieko negalvoju. Pūnd)bevertismenkas Nuoga ranka ir bintas švietė tamsoje, ir juodas upės vanduo atspindėjo menką dangaus šviesą. Rk)nedoras (prk. Tokio mitalo nedoro Kitas niekas nepanoro... Av)negeras Bet į ginčą nesivėlė, užkando beišsprūstantį negerą žodį. Gv)nei velnias nei gegutė (šnek.)nei į tvorą nei į mietą (šnek.)nekoks — Tai jau nekoks čia bus gyvenimas tam kunigėliui, — kalbėjo ji vieną kartą, atėjusi pasirinkti skiedrų. Aš)nelabas Šiandien tos tiesos buvo labai susiaurintos, nes žmonės ir patys nieko apie jas nežinojo ir da turėjo nelabą vyriausybę. Lv)nelemtas Ar jis kaltas, kad vietoj Igno tarškynės tas nelemtas sunkvežimis kaip yla iš maišo išlindo? Gv)netikęs Pinčukas buvo toks netikęs velnias ir dar toks tinginys, kad niekam nepadarydavo nei bloga, nei gera. Bm)nevalyvasnevykęs Mūsų diplomatų nesėkmės (ar nevykęs žaidimas) atsirado ne dėl lietuvių ir latvių tautų skirtumų. Bi)niekus (šnek.)piktas Senovėje tikėta, kad piktą ar nemalonų žvilgsnį turį burtininkai bei raganos ir kad savo kerus jie galį skleisti žvilgsniu. Sž)prastas Jau geriau žiūrėti laidą ar filmą ir girdėti originalo kalbą, negu skaityti ar girdėti prastą vertimą. Bi) -
16 bevertis
blogas turintis neigiamų ypatybiųabuojas (tarm. Man taip sugadino nuotaiką ir padarė tokį bejausmį, kad aš esu visam kam abuojas ir nieko negalvoju. Pūnd)bevertismenkas Nuoga ranka ir bintas švietė tamsoje, ir juodas upės vanduo atspindėjo menką dangaus šviesą. Rk)nedoras (prk. Tokio mitalo nedoro Kitas niekas nepanoro... Av)negeras Bet į ginčą nesivėlė, užkando beišsprūstantį negerą žodį. Gv)nei velnias nei gegutė (šnek.)nei į tvorą nei į mietą (šnek.)nekoks — Tai jau nekoks čia bus gyvenimas tam kunigėliui, — kalbėjo ji vieną kartą, atėjusi pasirinkti skiedrų. Aš)nelabas Šiandien tos tiesos buvo labai susiaurintos, nes žmonės ir patys nieko apie jas nežinojo ir da turėjo nelabą vyriausybę. Lv)nelemtas Ar jis kaltas, kad vietoj Igno tarškynės tas nelemtas sunkvežimis kaip yla iš maišo išlindo? Gv)netikęs Pinčukas buvo toks netikęs velnias ir dar toks tinginys, kad niekam nepadarydavo nei bloga, nei gera. Bm)nevalyvasnevykęs Mūsų diplomatų nesėkmės (ar nevykęs žaidimas) atsirado ne dėl lietuvių ir latvių tautų skirtumų. Bi)niekus (šnek.)piktas Senovėje tikėta, kad piktą ar nemalonų žvilgsnį turį burtininkai bei raganos ir kad savo kerus jie galį skleisti žvilgsniu. Sž)prastas Jau geriau žiūrėti laidą ar filmą ir girdėti originalo kalbą, negu skaityti ar girdėti prastą vertimą. Bi) -
17 blogas
blogas turintis neigiamų ypatybiųabuojas (tarm. Man taip sugadino nuotaiką ir padarė tokį bejausmį, kad aš esu visam kam abuojas ir nieko negalvoju. Pūnd)bevertismenkas Nuoga ranka ir bintas švietė tamsoje, ir juodas upės vanduo atspindėjo menką dangaus šviesą. Rk)nedoras (prk. Tokio mitalo nedoro Kitas niekas nepanoro... Av)negeras Bet į ginčą nesivėlė, užkando beišsprūstantį negerą žodį. Gv)nei velnias nei gegutė (šnek.)nei į tvorą nei į mietą (šnek.)nekoks — Tai jau nekoks čia bus gyvenimas tam kunigėliui, — kalbėjo ji vieną kartą, atėjusi pasirinkti skiedrų. Aš)nelabas Šiandien tos tiesos buvo labai susiaurintos, nes žmonės ir patys nieko apie jas nežinojo ir da turėjo nelabą vyriausybę. Lv)nelemtas Ar jis kaltas, kad vietoj Igno tarškynės tas nelemtas sunkvežimis kaip yla iš maišo išlindo? Gv)netikęs Pinčukas buvo toks netikęs velnias ir dar toks tinginys, kad niekam nepadarydavo nei bloga, nei gera. Bm)nevalyvasnevykęs Mūsų diplomatų nesėkmės (ar nevykęs žaidimas) atsirado ne dėl lietuvių ir latvių tautų skirtumų. Bi)niekus (šnek.)piktas Senovėje tikėta, kad piktą ar nemalonų žvilgsnį turį burtininkai bei raganos ir kad savo kerus jie galį skleisti žvilgsniu. Sž)prastas Jau geriau žiūrėti laidą ar filmą ir girdėti originalo kalbą, negu skaityti ar girdėti prastą vertimą. Bi) -
18 menkas
blogas turintis neigiamų ypatybiųabuojas (tarm. Man taip sugadino nuotaiką ir padarė tokį bejausmį, kad aš esu visam kam abuojas ir nieko negalvoju. Pūnd)bevertismenkas Nuoga ranka ir bintas švietė tamsoje, ir juodas upės vanduo atspindėjo menką dangaus šviesą. Rk)nedoras (prk. Tokio mitalo nedoro Kitas niekas nepanoro... Av)negeras Bet į ginčą nesivėlė, užkando beišsprūstantį negerą žodį. Gv)nei velnias nei gegutė (šnek.)nei į tvorą nei į mietą (šnek.)nekoks — Tai jau nekoks čia bus gyvenimas tam kunigėliui, — kalbėjo ji vieną kartą, atėjusi pasirinkti skiedrų. Aš)nelabas Šiandien tos tiesos buvo labai susiaurintos, nes žmonės ir patys nieko apie jas nežinojo ir da turėjo nelabą vyriausybę. Lv)nelemtas Ar jis kaltas, kad vietoj Igno tarškynės tas nelemtas sunkvežimis kaip yla iš maišo išlindo? Gv)netikęs Pinčukas buvo toks netikęs velnias ir dar toks tinginys, kad niekam nepadarydavo nei bloga, nei gera. Bm)nevalyvasnevykęs Mūsų diplomatų nesėkmės (ar nevykęs žaidimas) atsirado ne dėl lietuvių ir latvių tautų skirtumų. Bi)niekus (šnek.)piktas Senovėje tikėta, kad piktą ar nemalonų žvilgsnį turį burtininkai bei raganos ir kad savo kerus jie galį skleisti žvilgsniu. Sž)prastas Jau geriau žiūrėti laidą ar filmą ir girdėti originalo kalbą, negu skaityti ar girdėti prastą vertimą. Bi) -
19 nedoras
blogas turintis neigiamų ypatybiųabuojas (tarm. Man taip sugadino nuotaiką ir padarė tokį bejausmį, kad aš esu visam kam abuojas ir nieko negalvoju. Pūnd)bevertismenkas Nuoga ranka ir bintas švietė tamsoje, ir juodas upės vanduo atspindėjo menką dangaus šviesą. Rk)nedoras (prk. Tokio mitalo nedoro Kitas niekas nepanoro... Av)negeras Bet į ginčą nesivėlė, užkando beišsprūstantį negerą žodį. Gv)nei velnias nei gegutė (šnek.)nei į tvorą nei į mietą (šnek.)nekoks — Tai jau nekoks čia bus gyvenimas tam kunigėliui, — kalbėjo ji vieną kartą, atėjusi pasirinkti skiedrų. Aš)nelabas Šiandien tos tiesos buvo labai susiaurintos, nes žmonės ir patys nieko apie jas nežinojo ir da turėjo nelabą vyriausybę. Lv)nelemtas Ar jis kaltas, kad vietoj Igno tarškynės tas nelemtas sunkvežimis kaip yla iš maišo išlindo? Gv)netikęs Pinčukas buvo toks netikęs velnias ir dar toks tinginys, kad niekam nepadarydavo nei bloga, nei gera. Bm)nevalyvasnevykęs Mūsų diplomatų nesėkmės (ar nevykęs žaidimas) atsirado ne dėl lietuvių ir latvių tautų skirtumų. Bi)niekus (šnek.)piktas Senovėje tikėta, kad piktą ar nemalonų žvilgsnį turį burtininkai bei raganos ir kad savo kerus jie galį skleisti žvilgsniu. Sž)prastas Jau geriau žiūrėti laidą ar filmą ir girdėti originalo kalbą, negu skaityti ar girdėti prastą vertimą. Bi) -
20 negeras
blogas turintis neigiamų ypatybiųabuojas (tarm. Man taip sugadino nuotaiką ir padarė tokį bejausmį, kad aš esu visam kam abuojas ir nieko negalvoju. Pūnd)bevertismenkas Nuoga ranka ir bintas švietė tamsoje, ir juodas upės vanduo atspindėjo menką dangaus šviesą. Rk)nedoras (prk. Tokio mitalo nedoro Kitas niekas nepanoro... Av)negeras Bet į ginčą nesivėlė, užkando beišsprūstantį negerą žodį. Gv)nei velnias nei gegutė (šnek.)nei į tvorą nei į mietą (šnek.)nekoks — Tai jau nekoks čia bus gyvenimas tam kunigėliui, — kalbėjo ji vieną kartą, atėjusi pasirinkti skiedrų. Aš)nelabas Šiandien tos tiesos buvo labai susiaurintos, nes žmonės ir patys nieko apie jas nežinojo ir da turėjo nelabą vyriausybę. Lv)nelemtas Ar jis kaltas, kad vietoj Igno tarškynės tas nelemtas sunkvežimis kaip yla iš maišo išlindo? Gv)netikęs Pinčukas buvo toks netikęs velnias ir dar toks tinginys, kad niekam nepadarydavo nei bloga, nei gera. Bm)nevalyvasnevykęs Mūsų diplomatų nesėkmės (ar nevykęs žaidimas) atsirado ne dėl lietuvių ir latvių tautų skirtumų. Bi)niekus (šnek.)piktas Senovėje tikėta, kad piktą ar nemalonų žvilgsnį turį burtininkai bei raganos ir kad savo kerus jie galį skleisti žvilgsniu. Sž)prastas Jau geriau žiūrėti laidą ar filmą ir girdėti originalo kalbą, negu skaityti ar girdėti prastą vertimą. Bi)
Страницы
- 1
- 2
См. также в других словарях:
laida — laidà sf. (4) 1. J saulės leidimasis: Saulė netoli laidos lėdviau jau bešildo Žem. Po laidõs nieko jau nebebuvo matyti ant lauko Grž. Dirbau lig saulės laidos Skdv. Jau saulė ant laidõs, eisim karvių gal milžt Žvr. Ėjau per pat saulės laidą… … Dictionary of the Lithuanian Language
vienlaidis — vienlaĩdis, ė adj. (2) DŽ, NdŽ; Ser kuris turi tik vieną laidą: Telefono linijos esti dvilaidės ir vienlaĩdės KŽ. Transporto kontaktiniai el[ektros] tinklai… būna vienlaidžiai (pvz., tramvajaus), dvilaidžiai (pvz., troleibuso), rečiau… … Dictionary of the Lithuanian Language
tinklalaidė — Bendroji informacija Kirčiuota forma: tinklãlaidė Kirčiuotė: 1 Rūšis: naujadaras Kalbos dalis: daiktavardis Kilmė: lietuvių, plg. anglų k. podcast. Giminiški naujažodžiai: irštvatinklis; tinklakalbė; tinklapis; tinklaraštininkas, ė;… … Lietuvių kalbos naujažodžių duomenynas
pats — 2 pàts, patì pron. (4) 1. def. nurodo asmenį, kuris yra tiesioginis veiksmo, būsenos subjektas, arba pažymi, kad veiksmą atlieka veiksmo subjektas savo jėgomis, be kitų pagalbos: Ko pats nenori, to kitam nedaryk VP25. Kai pàts blogai nedarysi … Dictionary of the Lithuanian Language
rengti — reñgti, ia, ė tr., rengti 1. N ruošti, taisyti kelionei: Ji reñgia vaikus kelian, tai neturi laiko Švn. Aš jį rengiù į kelią, t. y. taisau aš jam vežimą, valgį J. Slūžbon eik, ir mažąjį vaikelį su savim renk Lz. Ne aš viena gailiai verksiu, –… … Dictionary of the Lithuanian Language
Julián Gayarre — Sebastián Julián Gaiarre Garjón (Roncal, Navarra, 9 de enero de 1844 – Madrid, 2 de enero de 1890) fue un tenor navarro. Contenido 1 Biografía … Wikipedia Español
atsižiūrėti — atsižiūrėti, atsižiū̃ri (atsìžiūri, atsižiūro Kb, Drsk), ėjo NdŽ, KŽ 1. Q573,653, Sut, N, K, L, Rtr, DŽ atsigręžus pasižiūrėti: Ėjęs ėjęs atgal atsižiūrėjo J. Turbūt gerokai lupt gavo, kad ištrūkęs nešė kudašių neatsižiūrėdamas Dkš. Einu einu… … Dictionary of the Lithuanian Language
palaidas — palaidas, à adj. (3), pãlaidas (3b) 1. K, Dov nepririštas, neuždarytas, nesupančiotas: Palaidi galvijai, nebesurasdami savo kiemų, maurojo, bliovė ir blaškėsi po kaimą A.Vien. Po pievas ašvienis palaidas vaikščio[ja] J. Pančioja: palaidas… … Dictionary of the Lithuanian Language
papildyti — 1 papìldyti tr. 1. SD123, K papildomai pripilti (skysčio): Kad nuverda verėnas, papìldyk su papildais J. Kopūstai nuvirė, reikia papìldyti, kitaip neužteks visiems Vkš. Papìldyk barščius, kad nebūtų sūrūs Pc. Motule, eik jau puodą papildyk Kb … Dictionary of the Lithuanian Language
saulė — sf. (1) K, saulė̃ (3) DP593, Lz; SD342, H, R, B, Sut, N, J 1. dangaus kūnas, aplink kurį skrieja Žemė ir kitos planetos: Saulė, kaip ir kitos žvaigždės, yra milžiniškas labai karštų šviečiančių dujų kamuolys rš. Saulė užteka R330. Jau ir saulė… … Dictionary of the Lithuanian Language
šmaikštus — šmaikštùs, ì adj. (4) 1. MitI391, M, Š, Rtr, BŽ182, DŽ, NdŽ, FrnW, KŽ, Mrs, Užp, Kp, Krs, Srv, Rs liaunas, lankstus, smagus kirsti: Šmaĩkštų botagaitį išsipjoviau Sdk. Tai šmaikšti vytelė: šeri, ir prilimpa Vžns. Va mano tai šmaikštì lazdelė! … Dictionary of the Lithuanian Language
